Kāpēc mājā “raud” logi?

Līdz ar āra temperatūras pazemināšanos tiek uzsākta apkures sezona, iekštelpās kļūst patīkami silts, taču nereti ar to arī sākas citas problēmas, pastiprināta logu svīšana. Kas tad izraisa logu svīšanu ?

Kaut gan mums liekas, ka mājā nav mitrums, tomēr ēdiena gatavošanas procesā (piemēram, vārot zupu) gaisā var izdalīties līdz pat 2 litriem ūdens. Ja arī pie plīts mums ir tvaiku nosūcējs, tad pie elektriskās tējkannas gan mums tāda nav.

Līdz ar apkures pieslēgšanu drēbes iekštelpās izžūst daudz ātrāk, bet no vienas mazgāšanas reizes gaisā izdalās 1-2 litri ūdens.

Izrādās, ka arī  telpaugu laistīšana arī izdala mitrumu mājās, kas uz vienu telpaugu sastāda aptuveni 400ml ūdens nedēļā.

Radiatori vēl viens veids kā izvairīties no logu rasošanas, kā pirmo no logu palodzēm noņemam visu kas traucē siltuma pieplūdi (ziedus, blīvus aizkarus un pārāk platas palodzes). Ziedus un aizkarus mēs vienkārši varam nomainīt vai noņemt, bet ko tad iesākt ar palodzēm? Šeit varam vienkārši vietā, kur zem palodzes atrodas radiators, palodzē var iestrādāt ventilācijas restīti, kas ļaus netraucēti pacelties siltajam gaisam augšup sasildot loga stiklu.

Pētījumi liecina, ka, strauji vēdinot telpu, var ievērojami ietaupīt siltumenerģiju. Logus vajag uz piecām, desmit minūtēm pilnībā atvērt, lai piesātinātais gaiss ātri apmainītos ar āra auksto, sauso gaisu. Tad logi ir jāaizver. Pēc trim, četrām stundām atkal logi atkal ir jāatver un jāatkārto to pašu.

Vecie logi nav tik blīvi un tādēļ notiek pastāvīga gaisa apmaiņa. Sausais āra gaiss spēj ieplūst telpā, siltākais mitrais gaiss ārā. Jaunajiem, blīvajiem plastikāta logiem šī nekontrolējamā gaisa apmaiņa vairs nav tik laba, tāpēc par to jārūpējas pašam dzīvokļa saimniekam. Toties jaunie logi ir siltuma noturīgāki nekā vecie logi.